Jaunais Sarkanā Mērkaķa gads sācies ar diezgan lieliem jaunumiem nodokļu ziņā, kas ietekmē teju pilnīgi visus – gan iedzīvotājus, gan uzņēmējus. Plašāko ietekmi izraisa divi jaunumi, kas ir spēkā no šī gada 1.janvāra, tātad jau 2 nedēļas.
Praktiski visus iedzīvotājus un, tātad, arī darba devējus, ietekmē jaunumi algu aprēķinos. Visupirms, apgādībā esošās personas vairs nevar būt strādātspējīgie pieaugušie – nestrādājošās sievas un vīri, kas, piemēram, nodarbojas ar mazāko bērnu audzināšanu, vecāki, bērni. Katram savā EDSā (Elektroniskās Deklarēšanas Sistēma, kas katram iedzīvotājam ir pieejama ar savu internetbankas vai elektroniskā paraksta starpniecību) šādas izmaiņas redzamas automātiski, tās redzamas arī darba devējiem. Teorētiski viss notiek automātiski, tomēr ir vesela virkne darbinieku, kas EDSu savām acīm nav redzējuši, ir neskaitāmi darba devēji, kas grāmatvedību kārto paši un neseko līdzi izmaiņām elektroniski. Tieši te ir saskatāms risks. Valdības vīri un sievas, acīmredzot, uzskata, ka 100% visi ir ar datoru uz „tu”. Diemžēl realitātē novērojams, ka „bilde” ir pavisam greiza. Ja nesekosim paši līdzi, var sanākt, ka atvieglojumi ir piemēroti par daudz, kas būs jāatmaksā valsts kasei. Var ciest gan darbinieki, gan uzņēmēji.
Uz uzņēmēju pleciem gulstas pienākums izskaidrot visas izmaiņas saviem darbiniekiem, jo tieši uzņēmumā vērsīsies darbinieks ar jautājumu –„Kāpēc man šomēnes alga mazāka?”.
Lielas izmaiņas ir arī ar jau esošajiem atvieglojumiem. It kā jau šobrīd algu aprēķinos nekas nemainās – 2016.gadā maksimālais un minimālais atvieglojums ir vienāds, kā iepriekš – 75 EUR apmērā. Lielais „bet” būs gada beigās. Turpmāk (tātad jau par 2016.gadu) katram darbiniekam, kas vēlēsis izmantot atvieglojumus, būs obligāti jāisniedz gada ienākumu deklarācija, kurā atvieglojums tiks pārrēķināts. Respektīvi sanāk, ka atvieglojumi tiek piešķirti avansā – taču gada beigās, iesniedzot deklarāciju, var sanākt, ka ir bijuši arī citi ienākumi, piemēram, ienākumi no nomas, dividendēm, īpašuma pārdošanas utml, kas ietekmē patieso neapliekamo summu. Un tad var sanākt, ka nodoklis ir vēl arī jāpiemaksā. Bez tam atkal ir lielais jautājums par EDSu – tagad, pēc statistikas, deklarācijas iesniedz aptuveni 60% no visiem iedzīvotājiem. Lielākā daļa, kas deklarācijas neiesniedz, nemaz nezina, kas tas tāds ir par zvēru, šis „EDS”. Līdz ar to rodas plašs pārbaužu un attiecīgi arī nodokļu uzrēķinu pamats. Savukārt tie, kas savā EDSā nav vēl aizvien nevienā darba vietā piereģistrējuši savu nodokļu grāmatiņu, lai saņemtu atvieglojumus, šo summu pazaudēs vispār un, tā teikt, uzdāvinās valstij.
Nākamais lielo izmaiņu lauks skar visus tos uzņēmumus, kas savā darbā izmanto autotransportu. Vispirms, PVN priekšnodokļa atskaitīšana automašīnām, degvielai, remontiem utml. – agrāko 80% vietā no šī gada 1.janvāra drīkst atskaitīt tikai 50%. Par paraugu ņemot savu klientu vidējo statistiku, esam secinājuši, ka degvielas izdevumi nelielos uzņēmumos ir ap 300 EUR mēnesī, kas nozīmē, ka PVN 21% ir attiecīgi 63 EUR. Pagājušajā gadā atskaitāmi bija 50.40 EUR, tašu šogad PVN priekšnodoklī liekami tikai 31.50 EUR, t.i. turpat 20 EUR mēnesī, katru mēnesi palielina uzņēmuma izdevumus un nav atgūstami, t.i. katru mēnesi peļņa par šos summu samazinās.
Izmaiņas ir arī UVTN (uzņēmumu vieglo transporta nodokļa) apliekamajā objektā. Ja agrāk ar šo nodokli aplika tikai vieglās automašīnas, kurās sēdvietas nepārsniedza 8 sēdvietas, tad šogad klāt ir nākuši arī kravas automobīļi ar pilnu masu līdz 3000 kilogramiem, kas ir reģistrēti kā kravas furgoni un kam ir vairāk nekā trīs sēdvietas (ieskaitot vadītāja sēdvietu), t.i., tautā sauktie „bulkvāģi”. Ja nesekosim līdzi savlaicīgi – var rasties nepatīkams parsteigums pie ikgadējās apskates CSDD, kad maciņš būs jāatver plašāk, nekā bijis iepriekš plānots.
Secināt kopumā var tikai to, ka dzīve kļūs dārgāka un naudas būs mazāk. Bēdīgi. Toties pozitīvi ir tas, ka ārā beidzot ir skaisti balta ziema un ar kamanām vizināties no kalna mežā var par baltu velti.
Agnese Pastare vada PB Finanses, SIA, kas nodarbojas ar grāmatvedību un nodokļu konsultācijām un ABZ FINANCE, SIA, kas nodarbojas ar finanšu plānošanu un biznesa atbalstu. Abām kompānijām kopā ir vairāk kā 50 klientu – gan lieli, gan ne tik lieli uzņēmumi, gan Ventspilī, gan Rīgā, gan citur Latvijā, gan ES, gan ārpus tās. Darbošanās Latvijas Tirdzniecības un Rūpniecības Kameras divās padomēs un plašā darba joma ikdienā sniedz ieskatu visdažādākajās tautsaimniecības nozarēs.
